T2T vadītājs: izpratne par automatizācijas nepieciešamību pieaug gan valsts, gan privātajā sektorā

IT nozares aktualitātes

20.04.2020

Aicinām izlasīt T2T valdes priekšsēdētāja Viestura Bulāna jaunāko interviju aģentūrai LETA par uzņēmuma un nozares aktualitātēm, tendencēm un prognozēm.

Kāds jums bijis pagājušais gads gan finanšu rezultātu, gan tendenču ziņā?

Pagājušajā gadā ir pabeigti vairāki lieli un “T2T” nozīmīgi projekti. Kas attiecas uz apgrozījumu, tad pērn tas bijis nedaudz lielāks kā 2018.gadā, savukārt, kas attiecas uz peļņu – 2019. un 2018.gads nav tā precīzi salīdzināmi dažādu apstākļu dēļ, bet tīrā peļņa no biznesa 2019.gadā varētu būt krietni lielāka nekā gadu iepriekš.

Ar ko to skaidrojat?

Peļņas pieaugumu ir veicinājis tas, ka veiksmīgāk spējam realizēt projektus un strādāt ar klientiem, trāpīgāk spējam vienoties ar klientiem, kā projekts jārealizē, un efektīvāk izmantot mūsu cilvēkresursus. Mēs esam pakalpojumu sniedzējs, un loģiski, ka mūsu lielākā izmaksu pozīcija ir tieši darbaspēks.

Kas pērn bija tie lielākie projekti?

Ja runājam par lielākajiem projektiem, tad viennozīmīgi viens no tiem ir, ka esam aktīvi iesaistīti mātesuzņēmuma digitālās transformācijas projektā. Viens no šiem projektiem, kas ir pabeigts pagājušajā gadā, ir tā saucamās FSM sistēmas [Field Service Manegement (FSM) ir lietojumprogrammas, kas palīdz dažāda līmeņa organizācijām pārvaldīt jebkāda veida darba uzdevumus no jebkuras vietas]. Tā ir aplikācija un sistēma, kas palīdz klientiem sekot līdzi meistara vizītei reālajā laikā un attiecīgi justies daudz komfortablāk ar šo vizīšu saplānošanu un meistaru ierašanos. Mēs bijām vieni no tiem, kas bija iesaistīti šī projekta realizācijā.

Protams, mēs turpinām strādāt pie virknes valsts mēroga projektu realizācijas. Turpinām strādāt ar Valsts ieņēmumu dienestu, kur mēs veidojam vienu no viņu bāziskajām sistēmām. Arī privātajā sektorā strādājam pie lieliem projektiem, kas vairumā ir saistīti ar biznesa procesu automatizāciju. Tas ir virziens, kurā visi uzņēmumi mēģina efektivizēties un kļūt konkurētspējīgāki.

Kādas prognozes ir par šā gada finanšu rādītājiem? Vai turpināsies izaugsme?

Jā, mēs noteikti redzam, ka turpināsies izaugsme gan apgrozījuma, gan peļņas ziņā. Mēs redzam, ka pieprasījums ir un faktiski visos segmentos – gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Turpinās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) plānošanas periods, un paredzami valsts tenderi par nozīmīgiem projektiem. Arī privātajā sektorā pieprasījums nemazinās.

Pērn daudzi privātā sektora projekti bija saistīti ar automatizāciju. Kādas ir tendences šogad? Vai šis pieprasījums turpinās? Uzņēmēji sūdzas, ka viņiem trūkst darbinieku, bet paši nesteidzas automatizēt procesus. Vai tas mainās?

Tas mainās visos segmentos. Arī valsts pārvalde ļoti labi saprot, ka ir jākļūst efektīvākiem, tāpat kā to saprot bizness. Izpratne par nepieciešamību visu laiku pieaug. Bizness saprot, ka tas praktiski ir vienīgais konkurences ceļš, kā izdzīvot šajā dinamiskajā vidē. Pēc tam seko jautājums, vai attiecīgi uzņēmumi vai investori ir spējīgi investēt efektivizācijā vai viņi to nedara. Ir arī redzamas atšķirības starp uzņēmumiem ar vietējo kapitālu un uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu. Tā spēja investēt atšķiras.

Vai par biznesa procesu efektivizāciju vairāk domā lielie uzņēmumi vai tieši pretēji – mazie un vidējie?

Viennozīmīgi lielie un vidējie uzņēmumi ir tie, kas var atļauties investēt šajos procesos, savukārt mazie uzņēmumi saprot, ka tas ir nepieciešams, bet finansiāli nevar to atļauties.

Cik vidēji maksā šāds automatizācijas vai digitalizācijas projekts?

To ir ļoti grūti vispārināt un pateikt, jo izmaksas ir atkarīgas no tā, kādu procesu automatizē un kādu risinājumu izvēlas. Piemēram, mums ir jau gatavi lielu pasaules uzņēmumu izstrādāti risinājumi, kurus mēs ieviešam un pielāgojam, kā arī mēs izstrādājam sistēmas no nulles. Izmaksas ir ļoti dažādas, tās ir atkarīgas no uzņēmuma lieluma, sistēmas lietotāju skaita. Piemēram, dokumentu aprites sistēmas ieviešana ir krietni, krietni lētāka par resursu pārvaldību sistēmas ieviešanu, kas aptver daudz lielāku un plašāku biznesa procesu automatizāciju.

Vai ir kādas nozares, kas šobrīd vairāk cenšas ieviest dažādus IT risinājumus?

Mēs redzam, ka bankas, apdrošinātāji, arī ražošanas un loģistikas uzņēmumi ļoti cenšas optimizēt biznesa procesus, ievieš analītikas rīkus, lai spētu prognozēt biznesu. Mūsdienās daudzi biznesi ir mainījušies – banka vairs nav banka, kur vienkārši aiziet un seifā ielikt naudu, mūsdienās banka jau ir tehnoloģiju uzņēmums. Līdzīgi ir arī apdrošināšanas biznesā, kā arī ražošanas uzņēmumos. Pasaulē ir ražotnes, kurās cilvēks vispār nepiedalās ražošanas procesā, tas ir pilnībā automatizēts.

Vai Latvijā parādās šādas ražotnes?

Tik izteikti, kā tas ir pasaules mērogā, īsti nē, bet ražošanas uzņēmumi ļoti bieži vēršas pie tehnoloģiju uzņēmumiem ar lūgumu palīdzēt automatizēt dažādus procesus, tos vienkāršot un izvairīties no cilvēciskām kļūdām. Tendences parādās, un mums ir pieredze ar vairākiem lieliem ražotājiem procesu automatizācijā, uzņēmumi vaicā pēc padoma, kādus vēl procesus iespējams automatizēt.

Kā ir ar valsts sektoru? Vai arī valsts sektorā ir pieprasījums pēc dažādām digitalizācijas iespējām?

Pilnīgi noteikti. Mēs jau redzam, ka arī valsts sektors domā, kā kļūt iedzīvotājiem pieejamāks, uzņēmējiem draudzīgāks. Tas ir tas ceļš, kur valsts pārvalde virzās. Jau šodien mēs varam izmantot daudzas foršas sistēmas, kas ir ieviestas valsts pārvaldē. Sarežģījumus dažkārt rada tas, ka šo sistēmu ieviešanā tiek izmantoti dažādi fondi, piemēram, Eiropas fondi. Diemžēl projekti ir uzrakstīti dažus gadus atpakaļ, projektos ir aprakstītas tehnoloģijas, kas jāizmanto, bet no tā brīža ir pagājuši trīs līdz pat pieci gadi, un aprakstītā funkcionalitāte ir novecojusi. Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un tagad ieviest novecojušas tehnoloģijas nav prātīgi. Bizness šādā situācijā projektu vienkārši pārrakstītu un ieviestu modernākus risinājumus.

Taču, piemēram, ERAF projektos ir jābūt precīzai funkcionalitātei, tas nekas, ja ir pamainījušies normatīvie akti vai likumdošana. Ja ir sistēma, tad tā ir jāievieš tādā apmērā un tādā funkcionalitātē, kāda aprakstīta projektā. Ir ļoti smagnēji šo projektu mainīt, un tās ir tās sistēmiskās grūtības, kas kavē valsts pārvaldes ātrāku virzību uz priekšu. Bet valsts pārvaldē ir izpratne par digitalizācijas nepieciešamību.

Piemēram bizness saprot, ka lieliem IT projektiem konkrētu budžetu ir grūti iezīmēt. Nav iespējams īstenot projektu divus gadus un neskatīties ne pa labi, ne pa kreisi. Nevar parakstīt līgumu un noteikt: te ir budžets, realizējam projektu. Bizness arvien vairāk izvēlas iteratīvo projektu ieviešanu, kas nozīmē, ka projekta gaitā tiek izvēlētas piemērotākās tehnoloģijas un iespējamas izmaiņas no sākotnēji plānotā projekta. Tā ir tāda ļoti liela uzticēšanās starp sistēmas izstrādātāju un pašu klientu. Sistēmas tiek ieviestas ļoti elastīgi un dinamiski, līdz ar to budžets un laiks var mainīties. Biznesa sektors to saprot un arī valsts sāk saprast, arī valsts institūciju izsludinātajos IT iepirkumos sāk parādīties iteratīvā pieeja – sistēmas tiek nodefinētas augstā funkcionalitātes līmenī, bet netiek runāts par ļoti smalkām detaļām. Tas ir labi, un prieks par to, ka valsts tā sāk domāt, tas ir arī ceļš, ko mēs “T2T” ejam.

Vai jums ir cerība, ka vairs nebūs tādu situāciju kā ar e-veselību, kad jau pašā sākumā iepirkums netika pienācīgi sagatavots?

Protams, šādam iepirkumam vairs nevajadzētu būt. Tādiem, kur sistēma ir ļoti strikti aprakstīta un ne pa labi, ne pa kreisi. Ja projekts ir rakstīts piecus gadus iepriekš, to ir ļoti grūti mainīt, un neizbēgami projekta realizācija būs neveiksmīga un smagnēja. Es nevaru atbildēt valsts pārvaldes vietā, vai tas tā nenotiks. Iespējams, tādi neveiksmīgi iepirkumi vēl var atkārtoties, bet tendence ir redzama, ka Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā IT projektu uzraugs ļoti cenšas šos iepirkumus uzraudzīt un pieskatīt, ieviest jaunās metodoloģijas. Es ļoti gribētu cerēt, ka tas mainīsies.

Jūsu uzņēmums nesen mainīja nosaukumu no “Lattelecom Technology” uz “T2T”. Kāpēc un ko īsti šis jaunais nosaukums nozīmē?

Tas bija ļoti interesants process, kurā piedalījās gan paši uzņēmuma darbinieki, gan es kā uzņēmuma vadītājs, gan mārketinga dienests, kā arī ārējie zīmola izstrādātāji. Tas bija ļoti foršs un radošs process. Mēs sākām nevis ar to, ka mums jāmaina zīmols, bet gan ar to, kas mēs īsti esam, kas gribam būt, uz ko ejam un kas ir mūsu filozofija. Skaidrs, ka tā nav tikai zīmola maiņa, bet filozofijas un dažādu iekšējo procesu maiņa arī uzņēmumā. Kā vispār radās zīmols “T2T”. Mēs domājām, kas vispār ir šī industrija, kurā mēs strādājam. Mēs to pielīdzinājām smadzenēm – cilvēkam ir divas smadzeņu puslodes – viena atbild par loģisko pusi, bet otra par radošo. Tāpēc arī zīmolā ir divi “T” – divas simboliskās smadzeņu puslodes, un “2” ir savienojošais elements, kas savieno loģiku un radošumu. Mēs tieši ar šādu principu vēlamies sniegt savus pakalpojumus un sistēmas – tas ir loģisks process, programmēšana, matemātika, taču veids, kā mēs tam pieejam, ir radošs.

Vai nosaukuma maiņa nav radījusi kādas problēmas? Ja, piemēram, “Lattelecom Technology” bija atpazīstams uzņēmums, vai tagad nav tā, ka jūs vairs nepazīst?

Zīmola maiņa bija paredzams un pareizs solis tādēļ, ka māteskompānija mainīja zīmolu un arī mums vairs “Lattelecom” nosaukumā īsti neiederējās. Arī mūsu funkcijas laika gaitā mainījās, dažas tika nodotas māteskompānijai. Manuprāt, jaunais zīmols ļoti precīzi atspoguļo to, ko mēs darām – programmatūru izstrāde un IT sistēmu ieviešana.

Vai uzņēmums ir domājis par kādu jaunu pakalpojumu sniegšanu?

Mūsu pamatfunkcijas paliek programmatūru izstrāde un gatavo risinājumu ieviešana. Tas, ko mēs esam apsvēruši, ir dažādu citu lielu pasaules sistēmu ražotāju produktu iekļaušana mūsu grozā, pēc kuriem jūtam, ka varētu būt pieprasījums mūsu reģionā.

Varat minēt kādu piemēru?

Viens no piemēriem ir iepriekš pieminētā FSM sistēma, ko ieviesa “Tet”. Mēs esam šīs sistēmas izstrādātāju partneris. Tas ir loģisks turpinājums, jo pieprasījums pēc šādas sistēmas ir vēl vairākiem lieliem uzņēmumiem reģionā.

Šī nozare šobrīd visā pasaulē attīstās ļoti strauji. Runājot ar saviem klientiem, cik bieži jūs redzat, ka klientam vajag jau gatavu risinājumu, kas tikai jāpielāgo, un cik bieži klientam ir situācija, kas tik unikāla, ka ir jāizstrādā jauni risinājumi no nulles?

Man negribētos kategorizēt, bet bizness lielā mērā skatās uz gataviem risinājumiem, kas ir viegli pielāgojami. Kāpēc? Ļoti bieži tos ir izstrādājuši lieli un atpazīstami pasaules zīmoli un sistēmu izstrādātāji, viņiem ir gatavi produkti dažādām biznesa jomām. Tas nozīmē, ka, izstrādājot un ieviešot šos produktus daudziem simtiem klientu, viņi jau ir aprobējuši biznesa procesus un izveidojuši labākos risinājumus. Cits stāsts ir par to, cik pats uzņēmums ir gatavs mainīt savus biznesa procesus un lietot gatavu standartizētu sistēmu, kas bieži vien ir lētāk.

Tas ir filozofisks process. Ir virkne uzņēmumu, kas ir gatavi mainīties un pielāgot savus procesus jau gatavam un standartizētam produktam. Taču ir uzņēmumi, kas uzskata, ka viņi ir ļoti unikāli un jau gatavi produkti viņiem neder. Tad par šo unikalitāti viņi arī maksā.

Valsts iepirkumos ļoti bieži ir šī unikālā izstrāde, kas ir balstīta uz pasaules gigantu tehnoloģijām vai platformām, piemēram, “Microsoft”, “Oracle”, bet joprojām tā ir ļoti individuāla izstrāde, nevis gatavs produkts. Publiskais sektors izvēlas iet šo ceļu, lai gan pasaules giganti ir radījuši gatavus produktus arī šim sektoram.

Cik viegli vai grūti ir ieiet ārvalstu tirgos ar saviem produktiem?

Ļoti labs jautājums, jo tieši šobrīd tas ir arī “T2T” dienaskārtībā. Tā ir viena no stratēģijām kopā ar zīmola maiņu. Ir divas lietas – mēs vairāk vēlamies paplašināties biznesa segmentā, otra lieta – mēs meklējam eksporta iespējas. Mēs esam procesā, man nebūs daudz ko komentēt, bet es teiktu, ka tas ir ļoti atkarīgs no tirgus.

Mums šobrīd ir klienti Latvijā un Lietuvā, ir klienti arī Rietumeiropas valstīs, bet ir velme doties vēl plašāk.

Kas ir jūsu unikalitāte, ko varat piedāvāt eksporta tirgos?

Ceļi ir dažādi. Ir kopējā tendence, ka veiksmīgi “startup” uzņēmumi no Baltijas reģiona izaug un iziet tālāk, piesaista finansējumu, investorus. Protams, ir starpība darba samaksas jautājumos starp Rietumeiropu un Austrumeiropu.

Rietumeiropa ir ieinteresēta pirkt gudrus prātus, pat gudrākus nekā Rietumeiropā, par lētāku naudu. Tā ir resursu pirkšana, mēs redzam Latvijā virkni IT uzņēmumu, kas uz to specializējas – pakalpojumus viņi nepiedāvā, sistēmas nepiegādā, bet viņiem ir darbinieki, kas sniedz pakalpojumus Skandināvijā vai ASV. Mēs esam vēl ceļā.

Uz ASV?

Par ASV runājot, tas ir krietni atšķirīgāks tirgus nekā Eiropā. Man ir nācies būt pieredzes apmaiņā ASV. Tas ir ļoti liels un interesants tirgus, bet ir jāatrod sava unikalitāte.

Mūs vairāk interesē nevis resursu tirdzniecība, bet vairāk pakalpojumu un produktu piedāvāšana. Vienkārši pārdot resursus par lielāku likmi, tas nav interesants bizness.

Kā jums sokas ar darbinieku piesaisti?

Kā visiem. Tas ir pietiekami izaicinoši. IT industrija ir straujāk augošā, arī atalgojums. Neviens pētījums un Centrālā statistiskas pārvalde nepārada to patieso ainu par atalgojuma kāpumu šajā industrijā. Atalgojums ir krietni lielāks nekā citās industrijās. Tā kā pieprasījums pēc IT zināšanām ir liels, darbinieku piesaiste ir grūta un izaicinoša. Kas ir vēl izaicinošāk, IT nozare vairs nesacenšas tikai savā starpā, šie IT cilvēki tiek piesaistīti arī citu industriju uzņēmumos, kur tie ir ļoti, ļoti vajadzīgi, piemēram, bankās.

Vai konkurence ir tikai par algām?

Nē, tas nav tikai par naudu. No motivācijas viedokļa cilvēkiem ir vēlme pašrealizēties. Lielākā daļa IT cilvēku ir ļoti zinātkāri, viņiem patīk paķimerēties un paknabināties. Ja uzņēmums strādā ar jaunām tehnoloģijām un viņam ir iespēja ar tām strādāt, mācīties un visu laiku apgūt ko jaunu, tad tas ir tas, kas darbinieku motivē. Dažkārt izvēle var krist par labu tādam uzņēmumam, pat neskatoties uz zemāku atalgojumu. Reizēm, pat piesolot lielu algu, ir grūti piesaistīt darbiniekus, ja ir jāstrādā ar vecām tehnoloģijām.

Protams, arī pati darba vide. Ir aizvēsturisks stereotips, ka programmētājs sēž kaut kur pagrabā tumsā un programmē. Mūsdienās tas tā vairs nav. Arī robežas starp amata kategorijām un lomām sāk izplūst – nav vairs tikai programmētājs, testētājs, analītiķis. Situācija pieprasa, lai šie cilvēki kļūtu ne tik intraverti, bet vairāk ekstraverti. Praktiski visi ir iesaistīti sistēmu izstrādes procesā un komunikācijā ar klientu. Tādēļ šīs robežas, vai es testēju, programmēju vai analizēju, sāk izsust.

Tas, ko “T2T” vērtē savos darbiniekos, ir vēlme mācīties un spēja ātri mācīties, jo tehnoloģijas un tendences ļoti ātri mainās. Ja tu šodien esi bijis vienā programmēšanas valodā ģēnijs, tad rītdien tas var ļoti strauji mainīties. Kādu laiku tu vēl būsi vajadzīgs, bet tomēr…

Kā ir ar jauno darbinieku resursiem? Latvijas augstskolas nepietiekami gatavo industrijai nepieciešamās specialitātes.

Es sliecos tam piekrist. Ar sagatavotajiem speciālistiem ir par maz, uzņēmumu prasības ir lielākas. Tas, ko mēs redzam tirgū, sāk parādīties daudz un dažādas profesionālās izglītības, kas salīdzinoši ātri var piedāvāt cilvēku pārkvalifikāciju. Dažādu programmēšanu skolu tirgū parādās ļoti daudz. Mēs ļoti labprāt ņemam jaunus cilvēkus, kuri ir gatavi pasēdēt un palauzīt galvu, kuriem acis deg.

Vai jums ir plāni par savas programmēšanas skolas izveidi?

Vismaz šajā gadā mums šādu plānu nav. Tirgus šobrīd ir diezgan piesātināts. Mēs vairāk izmantojam citas iespējas, satiekam potenciālos darbiniekus, piemēram, augstskolās, ēnu dienās, karjeras dienās vai vienkārši piesakās jaunieši. Mēs vairāk ejam šo unikālo ceļu un individuāli katram pieejam.

Ja runājam par nākotni, kādas tendences šobrīd ir pieprasījumā – vairāk pēc automatizācijas, robotizācijas? Vai parādās pieprasījums arī jau pēc mākslīgā intelekta risinājumiem?

Mākslīgais intelekts parādās visu laiku. Tā ir aktuāla tēma, par kuru domā visa pasaule. Mūsu gadījumā ir tā, ka ar mākslīgā intelekta risinājumiem nodarbojas mūsu māteskompānija “Tet”, mēs vairāk esam fokusējušies uz biznesa procesa automatizāciju un robotizāciju.

Vai Latvijas uzņēmumi pietiekami domā par IT drošību?

Neesmu iepazinies ar pēdējiem pētījumiem, taču varu teikt, ka IT incidenti notiek visu laiku un visā pasaulē. Redzam piemērus, ka pat lieli giganti cieš no IT incidentiem ar visām savām spēcīgajām drošības sistēmām.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru ar laiku grib pārveidot par tehnoloģiju aģentūru, kurai būtu jārūpējas par nozares attīstību. Jūsuprāt, tas ir vajadzīgs, vai arī bizness pats tiek galā?

IT pakalpojumu eksports ir viens no TOP virzieniem, kas ir jau šobrīd aktuāls, un es teiktu, ka būtu arī valsts aģentūrai jāpalīdz attīstīt. Tas ir pareizs virziens.

Kādas investīcijas šogad plānotas?

Viens no investīciju projektiem, ko gribas atzīmēt, ir: mēs esam ieguvuši Eiropas finansējuma atbalstu pētījumam, kurā kopā ar zinātniekiem veicam izpēti ar domu radīt prognozēšanas rīku personāla industrijai. Piemērs – kuram gan no vadītājiem negribētos noprognozēt, kurš no viņa komandas cilvēkiem ir svārstīgs un vēlas pamest darbu? Šīs izpētes projekts ir radīt rīku, kur ar dažādu kritēriju palīdzību noteikt, “kādā stāvoklī ir darbinieks”. Vai darbinieks ir pārguris vai pārdedzis? Tā ir virkne statistisku datu kopuma, kurus saliekot noteiktā algoritmā, var noteikt, vai pastāv varbūtība, ka viņš var izlemt par izmaiņām savā dzīvē un karjerā. Zinātniskais pētījums ir par to, lai atrastu šādu algoritmu un prognozēšanas rīku uzņēmumiem, kas palīdzētu noturēt darbiniekus un motivēt.

Mēs esam ceļa sākumā, esam uzsākuši pētījumu, investējam uzņēmuma līdzekļus un, kā jau teicu, piesaistījām arī Eiropas finansējumu.

 

Avots: Nacionālā informācijas aģentūra LETA

Sūti mums ziņu

Lūdzu ievadiet vārdu!
Lūdzu ievadiet e-pasta adresi!
Lūdzu ievadiet tālruņa numuru!
Lūdzu ievadiet ziņu!

Paldies!

Ziņa ir saņemta, mēs ar Jums sazināsimies!

Seko līdzi T2T aktualitātēm: